Par žurnālistiem. Un ne tikai… 2.0.


Šo tēmu ar tieši tādām pašām pirmajām rindkopām es jau publicēju ziemā, bet nu pienācis laiks uzlabotākai versijai. 

„Kur ir augstskola, kur ir izcilie skolnieki?” Šis 10.novembra „Dienas mediju” galvenā redaktora Gunta Bojāra viedoklis izraisīja lielas diskusijas par žurnālistikas studiju kvalitāti Latvijā. Atbildes reakcijas pauduši gan mācībspēki, gan arī paši studenti – gan oficiālos avotos, piemēram, LU SZF fakultātes interneta projektā Mansmedijs.lv, gan blogos.

Šķiet, lasot G. Bojāra komentāru, studenti ir paspējuši aizsvilties pārāk ātri, tā īsti arī netiekot līdz pēdējām divām rindkopām, kurās redaktors atzīst, ka „šī nav kritika pašiem studentiem”.(1) Tā ir kritika mediju profesoriem un doktoriem, kuriem būtu studentiem jāierāda pareizais ceļš. Savā atbildē(2) Latvijas Universitātes (LU) Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše izskaidro LU tehniskās iespējas pret attiecīgo studentu skaitu. Viņa arī norāda,  ka nepietiek tikai ar labiem pasniedzējiem, lai izaudzinātu profesionālus žurnālistus. Vairāk par situāciju Latvijas augstākās izglītības vidē viņa skaidro intervijā vortālam 7guru.lv.(3) Mēs nevaram vairs runāt par problēmām augstākajā izglītībā tikai vienā studiju jomā. Ir problēmas visā izglītības sistēmā. Tā vairs nevar domāt tāpat, kā pirms desmitiem gadu. Ir izmainījušies mūsdienu studenti. Viņiem trūkst „mērķtiecīgās stabilitātes”(3).

Protams, paši studenti metas aizstāvēt arī savas intereses. Kādas LU Komunikācijas nodaļas studentes blogā arī bija lasāma atbilde(4) G. Bojāram. Izskanēja viedoklis, ka pēc pāris studentiem „bez jebkādas spriestspējas”(4) nedrīkst spriest par visiem fakultātes studentiem. Esot arī labi. Jā, tā tas ir, bet problēma ir tajā, ka pēdējā laikā izņēmumi ir nevis studenti bez spriestspējām, bet tieši šie erudītie un ar atdevi strādājošie.

Aprīļa vidū diskusija nonāca arī līdz sabiedrisko attiecību nozarei, kad vortālā 7guru parādījās raksts „Darbu meklē visi, bet kam strādāt nav”(5). Arī šis viedokļu apkopojums izsauca asas diskusijas un komentārus gan no profesionāļu, gan pašu studentu puses. Būtu ļoti jauki, ja visi šie viedokļi kopā vestu pie kāda risinājuma, nevis tikai pielietu eļļu ugunij, savstarpēji noveltu vainu uz studentiem, pasniedzējiem vai augstskolu un darba devējiem.

Kā Vidzemes Augstskolas studiju programmas „Komunikācija un sabiedrisko attiecību studente” esmu sapratusi, ka sociālajās zinātnēs vienlīdz svarīgas ir gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. Teorijai ir milzīga loma, jo tā studentu nostāda „pareizā virzienā”, parāda, kā lietām vajadzētu notikt, lai tad, kad students nonāktu pie praktiskas darbības, tas tik viegli nepadotos apstākļiem, kas bieži piespiež piekopt ne tās labākās prakses. Vismaz rakstā par sabiedrisko attiecību studentiem parādās doma, ka tikai sadarbojoties augstskolai, valstij un darba devējiem, būs iespējams iegūt kvalificētu darba spēku.

Taču, kas notiek pašlaik? Prakses un topošās darba vietas sūdzas par studentu negatavību darba pienākumiem, taču, kā viņi var būt gatavi, ja augstskolas spēj piedāvāt vairāk teorētiskās zināšanas par to, kā norit žurnālista vai sabiedrisko attiecību speciālista ikdiena? Manuprāt, šeit nav jādomā par mediju un cita veida laboratoriju trūkumu, bet gan par reālu darba apstākļu iepazīšanu, kas tomēr ir prakses nevis skolas uzdevums. Ja darba devēji vēlas iegūt profesionālu darba spēku, ir jārēķinās ar ieguldījumu tajā.

Akmens tiek mests arī pasniedzēju un augstskolu lauciņā, kur sociālās zinātnes kļuvušas par modes lietu un nav iespējams nodrošināt pienācīgu apmācību apjomīgajam studēt gribētāju skaitam. Mans ieteikums augstskolām būtu veikt topošo studentu izglītošanu vidusskolās par to, kas tad īsti ir sociālās zinātnes. Daudzi izvēlas studēt žurnālistiku vai komunikācijas tādēļ, ka liekas, ka tas ir vienkārši apgūstams darbs ar lielu algu. Tas ne tuvu nav tā. Ja uz žurnālistiku mērķējošā daļa dažkārt apjēdz, kādu profesiju domā apgūt, tad lielākā daļa sabiedrisko attiecību studentu tikai 2. vai 3. kursā, kad ir jau par vēlu pacelt balto karogu, sapratīs, uz ko ir parakstījušies. Ir jāskaidro laicīgi, ka sociālās zinātnes ir tieši tik pat nopietna un smaga nozare kā inženierzinātnes. Ja ne pat sarežģītāka, jo gan žurnālistika, gan sabiedriskās attiecības prasa vispārēju erudīciju, nepietiks vien ar savas jomas pārzināšanu.

Šajā brīdī nonāku arī līdz galvenajai iesaistītajai pusei – studentam. Kā jau I. Brikše minēja, mūsdienu students ir pazaudējis mērķtiecību. Atkarībā no studentu skaita kursā, patiesi ieinteresētos mācību procesā var saskatīt uz vienas līdz trīs roku pirkstiem. Problēma rodas tajā, ka students apzinās, ka saņems diplomu arī tajā gadījumā, ja visus 3-4 gadus izcīnīs knapus četriniekus. Ir nepieciešams celt izglītības nozīmi studentu acīs. Diemžēl  pat tad, ja tas prasīs izglītības padarīšanu par ekskluzīvu preci. Taču šo preci vajadzētu ļaut iegūt nevis jauniešiem ar biezāko vecāku maku, bet gan zinošākajiem.

Lai mainītu situāciju ir jāsadarbojas gan valstij, gan augstskolām, gan darba devējiem, gan arī jāpanāk pašu studentu iesaistīšana šajā jautājumā. Ar viena posma spēcināšanu nekas neuzlabosies, jo attīstību kavēs citi posmi. Lai arī cik ļoti Latvijā cilvēki mēdz iestāties tikai par savu labumu, šoreiz katram – darba devējam, studentam, pasniedzējam – ir jāsniedz sava artava, lai visa sistēma atsāktu efektīvu darbību.

(1) G. Bojārs „Kur ir augstskola, kur ir izcilie skolnieki?” Diena.lv, mājas lapa, sadaļa Viedokļi. Apskatīts: 09.12.2010. Pieejams: http://goo.gl/UXmws

(2) I. Brikše „Brikše atbild Bojāram par žurnālistikas studiju kvalitātes līmeni Latvijā”. Diena.lv, mājas lapa, sadaļa Viedokļi. Apskatīts 09.12.2010. Pieejams: http://goo.gl/wRP45

(3) I. Antonišķe „Inta Brikše: Latvijā ir sagājusi grīstē augstākās izglītības misijas apziņa”. 7guru, vortāls, sadaļa Intervijas. Apskatīts: 09.12.2010. Pieejams: http://goo.gl/mCOTW

(4) „Pro-eXtreeeeme-journo”. WordPress.com, mājas lapa. Apskatīts: 09.12.2010. Pieejams: http://goo.gl/1JR0H

(5) 7guru redakcija. „Darbu meklē visi, bet kam strādāt nav!” 7guru, vortāls, sadaļa 7guru pēta. Apskatīts 29.04.2011. Pieejams: http://goo.gl/x7kpX

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: