Spēle ar izģērbšanos


Viņa ieskrēja pie viņa, tikai tāpat vien – garām ejot. Pie durvīm vēl nopurināja kapucē sakritušo sniegu. Ziemas aukstums jau nopietni saldēja degungalu un ausu ļipiņas. Bet tas tā arī nemaina viņas dzīvīgo smaidu uz lūpām. Pie aukstuma izdevies jau tīri labi pierast. Labāk jau laikam iemācīties sadzīvot ar dabas likumiem.

Viņa uz mirkli apsēdās uz viņa gultas. Viņi sāka runāt. Vispirms jau par laiku. Viņas smaids joprojām dzīvīgs. Tādi paši arī smiekli. Viņa novilka mēteli un jau ērtāk iekārtojās viņa gultā. Viņš viņai piedāvāja tēju. Viņa neatteicās. Viņi parunāja par kopīgajiem draugiem, par tuvākajiem notikumiem un darbiem, kas aktuāli. Tēja labi sildīja. Smiekli turpinājās. Nācās novilkt arī biezo jaku, savādāk tajā kļuva neizturami karsti.

Viņi turpināja runāt. Pie stāstiem par sirdsdēstiem un problēmām, viņa novilka kreklu. Smiekli vairs neskanēja. Pie sarunām par viņiem, siltums bija tik liels, ka novilkto drēbju kaudzītei pievienojās arī nedaudz izbalējušie džinsi. Viņas smaids palika arvien mazāks. Bet pie abu ilūzijām par nākotni, viņa šķīrās arī no apakšveļas. Viņa sēdēja pilnīgi kaila. Viņš to pat īsti nepamanīja. Viņas smaids, ja arī bija, tad ļoti izmocīts.

Viņi pārtrauca runāt.

Viņa attapās. Viņa sēdēja viņa gultā. Vairs ne tik ērti. Nedaudz sarāvusies. Viņš piedāvāja tēju. Viņa atteicās. Par spīti tam, ka ārā vasaras saule, viņa ātri vien uzvilka savu biezo jaku un mēteli, ko aizpogāja līdz pašai apakšai. Pēkšņi bija kļuvis auksti. Un pēkšņi vairs negribējās iemācīties sadzīvot ar dabas likumiem.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: